Prāmji uz Velsą

Velsa ir Apvienotās Karalistes daļa jeb teritorija Lielbritānijas salā. Šo teritoriju Anglija ieguva XVI gs. Velsā ceļotāji mēdz atgriezties ne tikai tās vairāk nekā četrsimt piļu un nacionālo parku, bet arī velsiešu ātrās runas dēļ – tajā izrunāti, daži pilsētiņu nosaukumi ir pat iekļauti Ginesa rekordu grāmatā.

izvēlēties citu valsti

Populārākās kompānijas šajā maršrutā

Visērtākais ceļojums – ar prāmi

No Īrijas un Anglijas uz Velsu var aizbraukt ar vilcienu, autobusu vai prāmi. Brauciens ar autobusu vai vilcienu nozīmē ilgu un garlaicīgu dīdīšanos krēslā, kura atzveltni spārda aizmugurē sēdošā pasažiera kājas, pieliecoties redzot bagāžas nodalījumā neietilpušās mantas, bet priekšā vērojot tikai garāmbraucošās automašīnas. Tam brīnišķīga alternatīva ir patīkamais pārbrauciens ar prāmi.

Iecienītākais maršruts no Īrijas uz Velsu ir Dublina–Holiheda. Divi lieliski prāmji tajā kursē pat vairākas reizes dienā, un ceļojums ilgst tikai trīs, četras stundas. Dublina un Holiheda ir nozīmīgi Īrijas un Velsas administratīvie centri, no kuriem varēsiet ērti turpināt ceļojumu jebkurā jūsu izvēlētā maršrutā.

Interesanti fakti par Velsu

  • Ceturtdaļa Velsas iedzīvotāju joprojām runā senajā velsiešu valodā.
  • Šai valodā tiek rakstīts Eiropas garākais vietvārds, kurš skan aptuveni šādi: Llanfairpwllgwyngyllgogerychwyrndrobwllllantysiliogogogoch.
  • Pen y Fan ir otra augstākā Velsas kalnu virsotne (aptuveni kilometru augsta), taču šai gadījumā svarīgākais nav augstums, bet gan ainava, kas no tās  paveras. Tūristiem elpa aizraujas, kad viņi no virsotnes paraugās uz nogāzi un ierauga tur ganāmies aitas. Turklāt, pabijis šādā augstumā, tu jūties kā vārdu tiešā nozīmē pabijis mākoņos.
  • Pazīstamākais kūrorts ir Tenbija. Ceļotājus neatstāj vienaldzīgus turpat pie pilsētiņas slejošās iespaidīgās klintis un zvejnieku laiviņas, kas bēguma laikā izskatās kā pludmalē pamestas un gaida paisumu, kā arī pašas pludmales ar dzeltenajām smiltīm un palmām tajās. Viduslaikos šeit, piekrastes klintīs, uzbūvēta kapela, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Tomēr slavena tā ir nevis arhitektūras dēļ, bet gan tāpēc, ka tajā dzīvojis viens no karaļa Artūra bruņiniekiem.
  • Trīs miljonu iedzīvotāju apdzīvotā teritorija bija iedalīta divdesmit divās zemās. Kopš XX gs. beigām teritoriālais dalījums nav mainījies.
  • 6 procenti Velsas iedzīvotāju ir lietuvieši.